Džerijs Šterns

Šķiet, ar ilggadējām sociāldemokrātu partijām Latvijā kaut kas nepavisam nav kārtībā. Kāpēc par sociāldemokrātiem grūti saukt “Saskaņu”, šķiet, nevienam vairs nav jāpaskaidro. Taču šonedēļ šim absurda teātrim ir ar pilnu tvaiku pievienojusies vēsturiskā LSDSP.

Raugiet paši. Vakar LSDSP sociālajos medijos publiskojusi apsveikumu “Latvijas Zemnieku savienībai” tās 100. jubilejā, tekstā minot vēlējumu LZS “sasniegt uzstādītos mērķus” un arī frāzi “no laikabiedra laikabiedram, no Raiņa – Ulmanim”.

Laikam LSDSP politbirojs mēģinājis aizņemties jaunās sociāldemokrātu partijas PROGRESĪVIE uzstādījumu par tiekšanos uz ziemeļvalstu vērtībām un tajās “pa savai modei” ieskaitījis arī Stokholmas sindromu… 1934. gadā pēc Ulmaņa apvērsuma Liepājas koncentrācijas nometnē gandrīz 90% ieslodzīto bija tieši LSDSP aktīvisti. Bet 2017. gadā Raiņa “pēcteči” sūta kvēlus sveicienus Ulmanim.

Protams, šajā noskaņā tikai likumsakarīgi šķiet tas, ka vēl nesen LSDSP Rīgas mēra kandidāts Normunds Vilnītis intervijā klāstīja, ka ievēlēšanas gadījumā Rīgas domē partija sadarbošoties ar sociāldemokrātiem (acīmredzot, Saskaņu) un ZZS.

Tādi mums tie “vēsturiskie” sociāldemokrāti.