Nedaudz pārdomu…

3 years ago Džerijs Šterns 0

Ik pa noteiktam, patiesībā pavisam īsam laiciņam planētas divkājaino, bezspalvaino un vienlaikus ar plakaniem nagiem apveltīto apdzīvotāju skaits dubultojas, un arvien niecīgākas kļūst katra cilvēka, atsevišķi ņemta, iespējas tikt sadzirdētam. Tāpēc pastiprinās nepieciešamība vismaz sevis paša vai tuvāko priekšā pa reizei tomēr iesaukties: es taču teicu! Ja ne tavu viedokli sadzird, tad vismaz to, uz kuru tu puslīdz esi līdzinājies. Un tieši ar to ir skaidrojama visādu propagandas kanālu īpašā popularitāte šobrīd, sludinot tos vai citus sūdus par latviešiem un krieviem, ukraiņiem un sīriešiem, politiķiem un rakstniekiem, automobīlistiem un velosipēdistiem, gejiem un kristiešiem, dajebko. Ne tik daudz mēs tiem patiešām ticam, cik gribam vienkārši just savu nozīmīgumu, kopā veidojot kādu viedokli, kurš tiek sadzirdēts. Nodeva laikmetam.