Džerijs Šterns

LR Finanšu ministrija paziņojusi, ka Latvija pirms termiņa atmaksās parādu Starptautiskajam valūtas fondam, tādējādi ietaupot procentu maksājumus. Finanšu ministrs A. Vilks apliecinājis, ka tādējādi tikšot ietaupīti vairāki miljoni latu, kurus nu varēšot ieguldīt Latvijas izaugsmē. Skan skaisti.

Tomēr skaistajai skaņai parādās defekti, kad sākam analizēt skaitļus. Ieskatoties Valsts Kases mājaslapā, mēs redzam, ka starptautiskā aizdevuma programmas ietvaros Latvija no SVF ir aizņēmusies ar procentu likmi 1,912, toties no Eiropas Komisijas ar likmi 2,875-3,375% un no Pasaules Bankas ar likmi 4,18-4,22%. Tad nu jājautā: ja pamatmērķis tiešām bija līdzekļu ietaupīšana, kurus ieguldīt valsts izaugsmē – varbūt tad bija jāsāk ar citu kreditoru, nevis to, kuram aizdevuma procenti ir viszemākie?

Biedrība PROGRESĪVIE šodien izvirzījusi citu versiju, kāpēc Finanšu ministrija varētu tā steigties ar šķietami visērtākā kreditora izslēgšanu no spēles. Izrādās, SVF paralēli naudas plūsmai ir Latvijai uzbāzies arī ar padomiem, kā sakārtot ekonomiku, un tie nav īsti laikam gājuši kopā ar izsludināto “veiksmes stāstu”.

Nevēlos ar šo attaisnot SVF rīcību pasaules ekonomikas lauciņā – fonda metodes kopumā ir diezgan agresīvas. Tomēr interesanti, ka pat SVF ir spējis no malas saskatīt tās problēmas Latvijā, uz kurām vietējā valdība jau gadiem piever acis, neskatoties uz to, ka teju visas pasaules valstis rīkojas citādi. Piemēram, par to pašu nodokļu sistēmas maiņu no “plakanās” uz progresīvo – arī to SVF eksperti Latvijas valdībai ieteikuši valsts budžeta sabalansēšanai. Tomēr no valdības puses ir darīts viss, lai šo jautājumu novilcinātu, kamēr ievērotas daudzas citas prasības, kuru izpildes rezultātā tikai palielinājusies iedzīvotāju emigrācija, bezdarbs, nevienlīdzība…

Biedrība PROGRESĪVIE nosūtījusi Finanšu ministrijai vēstuli, kurā aicina detalizēti atbildēt uz šo un citiem jautājumiem par starptautiskā parāda atdošanas niansēm.