Džerijs Šterns

Ziniet, kas ir vislabākais rādītājs komunistiskās propagandas efektivitātei? Pilnīgi noteikti tas, ka vidusmēra latvietis iedegas svētā sašutumā, dzirdot pieminām 8. martu. Sak, nav mums te vajadzīgi tie komunistu svētki! Bet tieši šāds jau ir propagandas mašīnas uzdevums – radīt cilvēkos stabilas asociācijas.

Un ikreiz, kad mēs paši palīdzam sev izrakt šo bedri informācijas laukā un vēl labprātīgi tajā ielecam, tieši tad jau minētās propagandas autori priecīgi saberzē rociņas – viņiem lielākā traģēdija būtu tad, ja mēs nicīgi pasmīnētu par viņu centieniem un 8. martu svinētu no visas sirds. Tieši tā, kā to dara visa pārējā pasaule – godinot sieviešu politiskos, ekonomiskos un sociālos sasniegumus, tām izraujoties no tālas pagātnes stereotipiem par sievietes lomu (diezgan ilgi pat tās neesamību) sabiedrībā.

8. marts – tas ir datums, kad pasaule svin vienu patiesi milzīgu uzvaru cilvēktiesību jomā. Neļaujiet sevi piemānīt tiem, kas Jums mēģina uzspiest svešu viedokli par padomju vēsturi – pirmā ierosme par Starptautisko sieviešu dienu ir nākusi no Amerikas sociālistiem, kuru ideju turpināja virzīt viņu kolēģi Vācijā, vēlāk arī Austrijā, Dānijā, Šveicē. Un atzīmēts tas viss tika ar plašām demonstrācijām, protestiem pret dzimumu diskrimināciju, tiesību pieprasījumiem.

Šobrīd 8. martu kā Starptautisko sieviešu dienu atzīmē vairāk nekā 100 valstīs visā pasaulē. Starp citu, ANO Ģenerālā asambleja jau daudzus gadus katru reizi šiem svētkiem piešķir noteiktu tematisko ietvaru – 2013. gadā tas ir pieprasījums izbeigt vardarbību pret sievietēm (A Promise is a Promise: Time for Action to End Violence Against Women).